Kā izkļūt no apburtā loka

Bērni ir mūsu lielākais prieks. Mēs kā vecāki darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai izaugot viņi kļūtu par drošiem un veiksmīgiem pieaugušajiem. Reizēm šķiet, ka fiziska, emocionāla vai garīga spēka lietošana ir vienīgais mūsu rīcībā esošais līdzeklis, ar kura palīdzību var noteikt skaidras robežas, tomēr mēs pilnībā neapzināmies, cik biedējoši tas ir un cik lielu kaitējumu tas nodara bērniem. Norvēģijā fiziska sodīšana ir aizliegta ar likumu. Spēka lietošana bērna audzināšanā var kļūt par modeli, kas tiek atkārtots atkal un atkal. Tomēr no šī apburtā loka ir iespējams izkļūt.

Scroll nedover

Bērnu audzināšana bez vardarbības

ANO Konvencijā par bērnu tiesībām ir norādīts, ka bērnam ir tiesības uzaugt drošās mājās.

Bērnu audzināšana bez vardarbības

ANO Konvencijā par bērnu tiesībām ir norādīts, ka bērnam ir tiesības uzaugt drošās mājās.

Norvēģija šo ANO Konvenciju parakstīja 1990. gadā līdz ar 193 citām valstīm. Šī vienošanās nosaka pamata tiesības visiem nepilngadīgajiem, t. i., cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem. Konvencijā ir aprakstīti pamata apstākļi, kādos katram bērnam visā pasaulē jādod iespējas dzīvot. Tā kā Norvēģija ir konvenciju parakstījusi un apstiprinājusi, tai šeit faktiski ir likuma spēks. KBT paredz, ka visiem bērniem ir tiesības uz drošu bērnību, vārda brīvību un privātās dzīves aizsardzību.

ANO Konvencija par bērnu tiesībām

Norvēģijas likuma par nepilngadīgajiem 30. pants

Norvēģijas kriminālkodeksa 282. pants

Fiziska vardarbība

Jebkāds fizisks kontakts, kas ir izraisa sāpes vai traucē kustēties.

Fiziska vardarbība

Pārdomas

Kā Jūs tikāt audzināts (-a)?
Vai Jūs piedzīvojāt apdraudošu uzvedību vai miesas sodus no savu vecāku puses?
Kā Jūsu bērnība ir Jūs ietekmējusi?
Vai, domājot par savu bērnību, Jūs esat no savas audzināšanas pārmantojis (-usi) uzskatus par to, kā jāaudzina bērni?
Vai bērnībā esat pieredzējis (-usi) ko tādu, kas Jums liek apzināti rīkoties citādi, nekā to darīja Jūsu vecāki?
Jā, bērni reizēm var mūs nokaitināt, un ikviens no vecākiem reizēm var sadusmoties.
Vai esat pieredzējis (-usi) līdzīgas situācijas, kad esat kļuvis (-usi) tik dusmīgs (-a), ka gandrīz izmantojāt fizisku vai psiholoģisku vardarbību, vai arī tiešām bijāt varmācīgs (-a)?
Kas Jums neļāva kļūt varmācīgam (-ai)?
Ko Jūs domājat par savu tagadējo situāciju?

Psiholoģiska vardarbība

Vārdu, ķermeņa valodas vai balss izmantošana, lai mocītu, kontrolētu otru cilvēku vai draudētu tam.

Psiholoģiska vardarbība

Vārdu, ķermeņa valodas vai balss izmantošana, lai mocītu, kontrolētu otru cilvēku vai draudētu tam.

Psiholoģiska vardarbība var būt:

draudēšana, skarbi vārdi, aizskārums vai iebiedēšana, izsmiešana, izolēšana vai ignorēšana;
draudoša uzvedība, laužot vai metot dažādus priekšmetus un/vai dauzot pa tiem, piemēram, mēbelēm, sienām vai durvīm, vai sperot tiem;
draudoša uzvedība, izmantojot ķermeņa valodu, piemēram, cieša skatīšanās, dūres pacelšana vai cieņpilnas distances neievērošana;
draudoša uzvedība, izmantojot izturēšanos vai zīmes, kas bērnam atgādina iepriekšējus vardarbības gadījumus;
spēcīgas kritizējošas izpausmes, piemēram, bērna mobilā tālruņa pārbaudīšana, nepamatotu aizdomu radīšana par bērnu un netaisnīgu apvainojumu izteikšana;
digitāla, t. i., ar mobilo tālruņu/īsziņu, interneta vai sociālo tīklu starpniecību.

Psiholoģiska vardarbība

Pārdomas

Kā Jūs tikāt audzināts (-a)?
Vai Jūs piedzīvojāt apdraudošu uzvedību vai miesas sodus no savu vecāku puses?
Kā Jūsu bērnība ir Jūs ietekmējusi?
Vai, domājot par savu bērnību, Jūs esat no savas audzināšanas pārmantojis (-usi) uzskatus par to, kā jāaudzina bērni?
Vai bērnībā esat pieredzējis (-usi) ko tādu, kas Jums liek apzināti rīkoties citādi, nekā to darīja Jūsu vecāki?
Jā, bērni reizēm var mūs nokaitināt, un ikviens no vecākiem reizēm var sadusmoties.
Vai esat pieredzējis (-usi) līdzīgas situācijas, kad esat kļuvis (-usi) tik dusmīgs (-a), ka gandrīz izmantojāt fizisku vai psiholoģisku vardarbību, vai arī tiešām bijāt varmācīgs (-a)?
Kas Jums neļāva kļūt varmācīgam (-ai)?
Ko Jūs domājat par savu tagadējo situāciju?

Netieša vardarbība

Vardarbība pret cilvēkiem – bērniem vai pieaugušajiem, kuri ir cieši saistīti ar bērnu.

Netieša vardarbība

Pārdomas

Kā Jūs tikāt audzināts (-a)?
Vai Jūs piedzīvojāt apdraudošu uzvedību vai miesas sodus no savu vecāku puses?
Kā Jūsu bērnība ir Jūs ietekmējusi?
Vai, domājot par savu bērnību, Jūs esat no savas audzināšanas pārmantojis (-usi) uzskatus par to, kā jāaudzina bērni?
Vai bērnībā esat pieredzējis (-usi) ko tādu, kas Jums liek apzināti rīkoties citādi, nekā to darīja Jūsu vecāki?
Jā, bērni reizēm var mūs nokaitināt, un ikviens no vecākiem reizēm var sadusmoties.
Vai esat pieredzējis (-usi) līdzīgas situācijas, kad esat kļuvis (-usi) tik dusmīgs (-a), ka gandrīz izmantojāt fizisku vai psiholoģisku vardarbību, vai arī tiešām bijāt varmācīgs (-a)?
Kas Jums neļāva kļūt varmācīgam (-ai)?
Ko Jūs domājat par savu tagadējo situāciju?

Seksuālā izmantošana un vardarbība

Visi seksuāla rakstura darbību veidi, piemēram, ja uz bērnu tiek izdarīts spiediens, bērns tiek piespiests vai bērnam tiek piedraudēts darīt jebko pret viņa gribu.

Vardarbības sekas

Ar vardarbību saistīta pieredze var radīt fizisku un psiholoģisku kaitējumu un emocionāla/garīga rakstura traucējumus; kaitējums var būt ilgstošs.

Vardarbības sekas

Ar vardarbību saistīta pieredze var radīt fizisku un psiholoģisku kaitējumu un emocionāla/garīga rakstura traucējumus; kaitējums var būt ilgstošs.

Vardarbības piedzīvošana no vecāku puses vai vecāku starpā bērnam var radīt smagas sekas. Mājās notiekoša vardarbība ir postoša, jo mājas ir vissvarīgākā vieta bērna drošībai un attīstībai. Saitēm, ko bērns izveido ar saviem tuvākajiem aprūpētājiem, ir būtiska nozīme bērna attīstībā.

Bērniem, kuri pakļauti vardarbībai, var rasties grūtības sociālu attiecību veidošanā, miega problēmas, grūtības mācībās, kā arī ar agresiju un trauksmi saistītas problēmas.

Psiholoģiska vardarbība var būt tikpat postoša kā fiziska vardarbība.
Sajūtu iespaidi, kas saglabājas pēc tam, kad bērns ir bijis aculiecinieks vardarbībai, ir tikpat postoši bērna veselībai kā bērna pakļaušanai fiziskai vardarbībai.
Pastāv nepārprotama saikne starp bērnībā gūtu traumatisku pieredzi un gan garīgās, gan fiziskās veselības problēmām pieaugušo vecumā.
Bērnībā ģimenē piedzīvota vardarbība palielina iespēju, ka pieaugušo vecumā varētu notikt iesaistīšanās vardarbīgās attiecībās – gan kā varmākam, gan kā cietušajam.
Varmācības izmantošanu tuvās attiecībās iespējams nodot no vienas paaudzes nākamajai. Mums jādara viss iespējamais, lai pārrautu vardarbības kā bērnu audzināšanas apburto loku.

Vardarbības sekas

Pārdomas

Kā Jūs tikāt audzināts (-a)?
Vai Jūs piedzīvojāt apdraudošu uzvedību vai miesas sodus no savu vecāku puses?
Kā Jūsu bērnība ir Jūs ietekmējusi?
Vai, domājot par savu bērnību, Jūs esat no savas audzināšanas pārmantojis (-usi) uzskatus par to, kā jāaudzina bērni?
Vai bērnībā esat pieredzējis (-usi) ko tādu, kas Jums liek apzināti rīkoties citādi, nekā to darīja Jūsu vecāki?
Jā, bērni reizēm var mūs nokaitināt, un ikviens no vecākiem reizēm var sadusmoties.
Vai esat pieredzējis (-usi) līdzīgas situācijas, kad esat kļuvis (-usi) tik dusmīgs (-a), ka gandrīz izmantojāt fizisku vai psiholoģisku vardarbību, vai arī tiešām bijāt varmācīgs (-a)?
Kas Jums neļāva kļūt varmācīgam (-ai)?
Ko Jūs domājat par savu tagadējo situāciju?

Bērnu audzināšana

Bērns vislabāk iemācās, ja saņem uzslavas un iedrošinājumu, un šāda pieeja var stimulēt sadarbību ģimenē.

Bērnu audzināšana

Bērns vislabāk iemācās, ja saņem uzslavas un iedrošinājumu, un šāda pieeja var stimulēt sadarbību ģimenē.

Visi vecāki zina, ka bērni ne vienmēr uzvedas tā, kā mēs to vēlētos. Tas izraisa neapmierinātības un dusmu izjūtas, kas apgrūtina sadarbību. Tās savukārt var mūs ieraut apburtajā lokā, kam raksturīga ķildošanās un, ļaunākajā gadījumā, fiziska un psiholoģiska vardarbība. Parasti mēs šādu apburto loku varam pārraut, veicot dažas nelielas izmaiņas savā uzvedībā.

Ļoti ieteicams tās veikt bērnam iespējami vieglā veidā.

Sakiet bērnam, ko darīt: „Uzkarini, lūdzu, savu jaku.”
Nesakiet bērnam, ko nedarīt: „Beidz mest savu jaku uz grīdas!”
Neizmantojiet jautājumus: „Vai tu vari uzkarināt savu jaku?”
Sniedzot bērnam informāciju, saglabājiet ar viņu acu kontaktu, nodrošinot, ka informācija ir uztverta.
Izsakiet piecas reizes vairāk uzslavu nekā nosodījumu!Bērns vislabāk iemācās, ja saņem iedrošinājumu.
Uzslavējiet, norādot konkrētu uzslavas iemeslu, lai bērns saprastu, ko viņš ir izdarījis labi: „Paldies, ka uzkarināji jaku!”

Reizēm mums jānorāda skaidras robežas vai jāsniedz informācija, ka kaut kas nav kārtībā. Tādās reizēs ir viegli sadusmoties vai pacelt balsi.

Lai izvairītos no šādu situāciju sakāpināšanas vai tā, ka bērns varētu to pārprast, svarīgi ievērot tālāk minētos nosacījumus:

pieaugušais apzinās, kādi ir noteikumi;
arī bērns saprot noteikumus;
pieaugušie ir vienojušies par to, kādi ir noteikumi;
runājiet draudzīgā, tomēr noteiktā tonī.

Bērnu audzināšana

Pārdomas

Kā Jūs tikāt audzināts (-a)?
Vai Jūs piedzīvojāt apdraudošu uzvedību vai miesas sodus no savu vecāku puses?
Kā Jūsu bērnība ir Jūs ietekmējusi?
Vai, domājot par savu bērnību, Jūs esat no savas audzināšanas pārmantojis (-usi) uzskatus par to, kā jāaudzina bērni?
Vai bērnībā esat pieredzējis (-usi) ko tādu, kas Jums liek apzināti rīkoties citādi, nekā to darīja Jūsu vecāki?
Jā, bērni reizēm var mūs nokaitināt, un ikviens no vecākiem reizēm var sadusmoties.
Vai esat pieredzējis (-usi) līdzīgas situācijas, kad esat kļuvis (-usi) tik dusmīgs (-a), ka gandrīz izmantojāt fizisku vai psiholoģisku vardarbību, vai arī tiešām bijāt varmācīgs (-a)?
Kas Jums neļāva kļūt varmācīgam (-ai)?
Ko Jūs domājat par savu tagadējo situāciju?

Kā saņemt palīdzību:

Vai nepieciešams kāds, ar kuru parunāt, vai arī vēlaties iegūt informāciju par to, kā saņemt palīdzību?t informāciju par to, kā saņemt palīdzību?

Ut av den vonde sirkelen

en voldsfri barndom...

Kā izkļūt no apburtā loka

Bērnu audzināšana bez vardarbības

Fiziska vardarbība

Psiholoģiska vardarbība

Netieša vardarbība

Seksuālā izmantošana un vardarbība

Vardarbības sekas

Bērnu audzināšana

Kā saņemt palīdzību: